Paplašinātā meklēšana
Meklējam vītes.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (76):
- elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
- Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
- Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns.
- otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde.
- adoxa Bezslavītes - divdīgļlapju klases bezslavīšu dzimtas ģints.
- mezotimpāns Bungdobuma vidusdaļa, kas atbilst bungplēvītes iespriegtajai daļai.
- plikotomija Bungplēvītes āmuriņa mugurējās krokas pārgriešana.
- miringodermatīts Bungplēvītes ārējā slāņa un ārējās auss ejas ādas iekaisums.
- miringīts Bungplēvītes iekaisums.
- timpanektomija Bungplēvītes izgriešana.
- miringomikoze Bungplēvītes mikoze.
- miringotomija Bungplēvītes pārgriešana vai pārduršana.
- miringoplastika Bungplēvītes plastiskā operācija; mākslīgas bungplēvītes izveidošana.
- timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi.
- timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
- refleksometrija Bungu plēvītes kustīguma un spiedien mērīšana ārējā auss ejā ar speciāla aparāta palīdzību.
- Alvīšezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 10,6 ha; Alvīšu ezers; Alvītes ezers.
- Maizezers Ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers.
- Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers.
- sparganium Ežgalvītes.
- Gubaja Gobāja, Zalvītes pieteka.
- Ieskupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
- Lieliesnupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
- Lieliesupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
- miringoskops Instruments bungplēvītes apskatei; auss spogulis.
- miringotoms Instruments bungplēvītes pārgriešanai vai pārduršanai.
- Kaņepēnu Kaņepēnu ezers - atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 60,4 ha, iztek Savīte; Kaņepēns; Savītes ezers.
- conocephalum Konusgalvītes.
- dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
- hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti.
- dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju.
- vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu.
- plēvaiņi Kvēpu plēvītes, kas paceļas skurstenī un virs tā krāsnij kuroties.
- timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu.
- ķīvelēns Ķīvītes mazulis, nepieaugusi ķīvīte.
- ķīvitēns Ķīvītes mazulis.
- ķīvitīte Ķīvītes mazulis.
- slavītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavītes" (arī "Slavīti") iedzīvotāji.
- plēvas Mazas plēvītes, kvēpi, kas lampai kūpot paceļas no cilindra.
- melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem.
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- jasione Norgalvītes.
- Pāvīte Ogres labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, iztek no Pāvītes ezera.
- oksidēšana Oksīda plēvītes veidošana uz metāla izstrādājuma virskārtas.
- vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu.
- tārtiņveidīgie Parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni.
- Paslavīte Paslavītes ezers Sēlpils pagastā.
- Paslavītis Paslavītes ezers Sēlpils pagastā.
- Pievītes ezers Pāvītes ezers Cēsu novada Inešu pagastā.
- vārnacītis Prievītes raksts.
- īpiņi Prievītes, matu lentas.
- īpini Prievītes; matu lentas.
- ģeņģīzeris Rīks (dzelzs), ar ko griež skrūvju vītes.
- rhodobryum Rožgalvītes.
- ezerfolija Sausas krāsas lapiņas (krāsainas plēvītes), kuras lieto iespiedumam uz iesējuma.
- Taurupīte Savītes labā krasta pieteka Pļaviņu un Madonas novadā, garums - 4 km.
- sēklu dražēšana sēklapvalku pārklāšana ar speciālu saistvielu, kam pievienots kāds repelents, lai pasargātu sēklas un dīgstus no grauzējiem, putniem un dīgstu vītes.
- galinsoga Sīkgalvītes.
- ģeņģes Skrūves vītes.
- dziedzerīte Spilvītes (spilvas) paveids, kas ražo dažādas smaržvielas un nektāru.
- Sparganium affine šaurlapu ežgalvītes "Sparganium angustifolium" nosaukuma sinonīms.
- inocybe Šķiedrgalvītes.
- infratimpānisks Tāds, kas atrodas zem bungplēvītes.
- spīgāti Ūdens savākšanai laivā ierīkotas īpašas krātuvītes.
- neustons Ūdens virsmas plēvītes organismi un neorganiskie veidojumi, kas bieži vien nelielu rāmu ūdens tvertņu līmenim dod dažādu nokrāsu.
- Antonīca Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā (pirms lejteces iztaisnošanas bija Savītes pieteka), garums - 14 km; Antonijas strauts.
- Savīte Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 123 m, iztek no Kaņepēnu (Savītes) ezera; Salvīte; Savide.
- Sparganium simplex vienkāršās ežgalvītes "Sparganium emersum" nosaukuma sinonīms.
- Sparganium friesii zālainās ežgalvītes "Sparganium gramineum" nosaukuma sinonīms.
- Dešupīte Zalvītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 10 km.
- Vilkupe Zalvītes kreisā krasta pieteka Zalves pagastā, garums - 8 km.
- Zalvītes strauts Zalvītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, garums - 8 km, iztek no Saukas purva Jēkabpils novada Viesītes pagastā; Zalve.
- Gobāja Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - \~10 km.
- Iesnupe Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - 12 km; Ieskupe; Lieliesnupe; Lieliesupe.
- solidago Zeltgalvītes.
- prunella Zilgalvītes.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa vītes.