Paplašinātā meklēšana

Meklējam yd.

Atrasts vārdos (109):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (187):

pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
brūnzobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Hydnellum")
parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum")
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
blāvais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia brachydactyla")
AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā.
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas.
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas
Markarīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Markaryd_), Krūnuberjas lēnē
Rīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ryd_), Krūnuberjas lēnē
Tingsrīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tingsryd_), Krūnuberjas lēnē
zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm)
kanadīns Auga "Hydrastis canadensis L." alkaloīds.
dibazols Balts kristālisks pulveris ("2-benzyl-benzimidazolum-hydrochloratum"); viegli šķīst karstā ūdenī un alkoholā.
difenīns Balts pulveris "phenytoinum (natrium 5,5-diphenyl-hydantoicum)"; šķīst ūdenī.
kliņģerene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Hydnum").
adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas.
zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
Corydalis halleri blīvā cīrulīša "Corydalis solida" nosaukuma sinonīms
purslas briedenes ("Sarcodon imbricatus", senāk "Hydnum imbricatum")
oranžā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum aurantiacum")
zilganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum caeruleum")
kopaugošā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum concrescens")
rūsganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum ferrugineum")
Peka brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum peckii")
grubuļainā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum scrobiculatum")
smaržīgā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum suaveolens")
hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds.
īstā cidonija cidoniju ģints vienīgā suga ("Cydonia oblonga")
šaurlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis angustifolia")
dobais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cava syn. Corydalis bulbosa"), Latvijā aizsargājama
paparžlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cheilantifolia")
divlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis diphyla")
vidējais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis intermedia"), Latvijā aizsargājama
dzeltenais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis lutea")
dzeltenbaltais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis ochroleuca")
blīvais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis solida syn. Corydalis halleri")
ātraudzīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
ausbate Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
auslecite Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
auslēcīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
cīruļsakne Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
cīruļzāle Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga.
hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
hortenzija Divdīgļlapju klases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Hydrangeaceae"), nelieli koki, krūmi vai krūmveida liānas, 17 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu.
hidnorācijaugi Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases dzimta ("Hydnoraceae"), kas ir parazīti.
Corydalis bulbosa dobā cīrulīša "Corydalis cava" nosaukuma sinonīms
bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību.
botrīdija Dzeltenzaļo aļģu heterosifonu klases rinda ("Botrydiales").
Aidinkels ezers Ķīnā (_Aydingköl_), Tjanšana Turpanas ieplakā, 154 m zjl.
PCP fenciklidīna hidrogēnhlorīds (angļu "phencyclidine hydrochloride")
Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
hidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Hydrobiidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
Beskidi Grēdu un masīvu josla Karpatu ziemeļos (poļu val. "Beskidy", čehu val. "Beskydy"), Polijā un Slovākijā, garums – >300 km, augstums līdz 1725 m
Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
mieturu hidrilla hidrillu suga ("Hydrilla verticillata"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama
slaidā hidrobija hidrobiju suga ("Hydrobia ulvae")
uzpūstā hidrobija hidrobiju suga ("Hydrobia ventrosa")
hidroīdi Hidrozoju apakšklase ("Hydroidea"), zarndobumaiņi, kam raksturīga paaudžu maiņa starp sēdošiem polipiem un brīvi peldošām medūzām.
zaļā hidra hidru suga ("Chlorohydra viridissima")
garkāta hidra hidru suga ("Hydra oligactis")
pelēkā hidra hidru suga ("Hydra vulgaris")
vīteņhortenzija Hortenziju dzimtas hortenziju ģints ("Hydrangea") atsevišķu krūmveida liānu sugu nosaukums.
kokveida hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea arborescens")
raupjā hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea aspera")
vesellapu vīteņhortenzija hortenziju suga ("Hydrangea integrifolia")
liellapu hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea macrophylla")
skarainā hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea paniculata")
kātainā vīteņhortenzija hortenziju suga ("Hydrangea petiolaris")
zāģzobainā hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea serrata")
Ajdina ils Turcijas dienvidrietumos (_Aydın_), robežojas ar Izmiras, Ušakas, Denzili un Muglas ilu.
Lidijas irbulene irbuleņu suga ("Genista lydia")
Euridome Jupitera pavadonis ("Eurydome"), vidējais attālums no planētas - 22865000 km, izmēri - 3 km
kalans Kamčatkas bebrs, jūrasūdrs, caunu ģints vērtīgs kažokzvērs ("Enhydra lutris"); izplatīts Klusā okeāna piekrastē.
dzeltenā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum repandum"), cepurīte gaišdzeltena
rūsganā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum rufescens")
sarkanā kliņģerene kliņģereņu suga ("Hydnum rufescens"), tās cepurīte oranža līdz ķieģeļsarkana
Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas.
miežu muša krastmušu dzimtas suga (“Hydrellia grisola”)
dehidrokoridalīns Kristālisks alkaloīds cīrulīšu ("Corydalis") saknēs, koridalīna oksidācijas produkts; pazemina arteriālo spiedienu.
krastmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta.
pundurmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu.
māņragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas.
plankumainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Chalmydera maculata")
Fērtofklaids līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Firth of Clyde_), Skotijas rietumu piekrastē, garums - \~140 km, platums pie ieejas - 40 km, dziļums - līdz 164 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m; Klaidas līcis
Sidneja Lielākā Austrālijas pilsēta ("Sydney"), Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs, atrodas Austrālijas dienvidos pie Tasmāna jūras Portdžeksona līča, 4500000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kroidona Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvs rajons ("Croydon"), atrodas pilsētas daļā uz dienvidiem no centra.
apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru
auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle.
cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
hidrilla Mazlēpju dzimtas ģints ("Hydrilla"), vienmājas lakstaugi, ūdensaugi, 1 suga.
parastā mazlēpe mazlēpju suga ("Hydrocharis morsus-ranae"), peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem
dienvidu mizložņa mizložņu suga ("Certhia brachydactyla")
nirēja Nirējvabole ("Hydroporus").
Kāsnevīza Ņūporta, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Casnewydd_).
Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
lēpa Parastā mazlēpe ("Hydrocharis morsus").
Haidparks Parks Londonā ("Hyde Park"), uz ziemeļiem no Temzas, atvērts sabiedrībai 1635. g., šeit atrodas t. s. "oratoru stūris", kur var uzstāties ar runu jebkurš cilvēks.
hidranencefālija Pilnīgs vai daļējs smadzeņu pusložu trūkums, kuru vietā ir smadzeņu ventrikuli, pildīti ar likvoru "hydrocephalus internus" gadījumos.
Heidena Pilsēta ASV ("Hayden"), Aidaho štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Snaidera Pilsēta ASV ("Snyder"), Teksasas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
Frīdekmīsteka Pilsēta Čehijā ("Frydek-Mistek"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 57800 iedzīvotāju (2012. g.).
Haidarābādu pilsēta Indijā (_Hyderābād_), Mūsi krastos, Telangānas štata administratīvais centrs (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas štatā), 11052500 iedzīvotāju (2011. g.)
Abū Zeidābāda pilsēta Irānā (_Abū Zeydābād_), Isfahānas ostānā
Bābā Heidara pilsēta Irānā (_Bābā Heydar_), Čahārmahāla un Bahtijārī ostānā
Hudeida Pilsēta Jemenā ("Al Hudaydah"), muhāfazas administratīvais centrs, osta Sarkanās jūras krastā, 447900 iedzīvotāju (2004. g.).
Ain el Beida pilsēta Jordānijā (_Al Ayn al Baydā'_), Tafīlas muhāfazā
Sidni Pilsēta Kanādā ("Sydney"), Jaunskotijas provincē, Keipbretonas salā, Atlantijas okeāna piekrastē, 31600 iedzīvotāju (2011. g.).
Mērtirtidvila pilsēta Lielbritānijā, Velsas dienvidos (_Merthyr Tydfil_), 69900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ain Ibn Fuheida pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAyn Ibn Fuhayd_), Kasīmas mintakas austrumos
Ajdintepe pilsēta Turcijā (_Aydintepe_), Bajburtas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajdindžika pilsēta Turcijā (_Aydıncık_), Jozgatas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajdinčika pilsēta Turcijā (_Aydıncık_), Mersinas ilā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sejdileri Pilsēta Turcijā ("Seydiler"), Kastamonu ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ajdina pilsēta Turcijas dienvidrietumu daļā (_Aydın_), ila administratīvais centrs, 207500 iedzīvotāju (2014. g.)
Zaida Pilsēta Vācijā ("Sayda"), Saksijas federālajā zemē, 1950 iedzīvotāju (2013. g.).
ošu pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Euphydryas maturna")
lapmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Philydorinae"), 12 ģintis, 66 sugas.
jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā.
purvbruņurupucis Rāpuļu sugas bruņurupuču kārtas dzimta ("Emydidae"), nelieli rāpuļi (bruņas garums - 10-75 cm), mīt gk. ūdeņos, 25 ģintis, \~80 sugu, Latvijā 1 suga.
adatreceklene recekleņu sēņu ģints ("Pseudohydnum")
cidonija Rožu dzimtas ģints ("Cydonia"), krūms vai koks ar aromātiskiem, diētiski vērtīgiem augļiem.
ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam.
Anidra sala Egejas jūrā (_Ánydros, Nisída_), Grieķijas teritorija, Kiklādu salu dienvidaustrumos
Polideiks Saturna pavadonis ("Polydeuces"), vidējais attālums no planētas - 377400 km, izmēri - 4 km
hlamidioze seksuāli transmisīva slimība, ko ierosina hlamīdiju dzimtas ("Chlamydia") mikroorganismi
hidromiksomicēte Sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase ("Hydromyxomycetes").
apkakles sīga sīgu dzimtas suga ("Chlamydotis undulata")
ūdenspiparu sīkeglīte sīkeglīšu suga ("Elatine hydropiper"), Latvijā aizsargājama
krastmalas skābene skābeņu suga ("Rumex hydrolapathum")
ūdeņainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella piluliformis", syn. "Psathyrella hydrophyla")
piekrastes strautvabole strautvaboļu dzimtas suga ("Hydraena riparia")
sūrenes Sūreņu ģints ("Polygonum"). Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
ūdenspipars Sūreņu suga ("Polygonum hydropiper"), viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļgani ziedu ķekari, kodīga piparu garša, aug mitrās vietās un krastmalās.
dzeltenpieres lapmūrnieks šīs apakšdzimtas suga ("Philydor rufus")
botrīdija Šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas.
zemesriekstene šīs dzimtas ģints ("Hydnotrya")
hortenzija Šīs dzimtas ģints ("Hydrangea"), no kuras Latvijā introducētas 3 sugas.
hidrobija Šīs dzimtas ģints ("Hydrobia"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
mazlēpe Šīs dzimtas ģints ("Hydrocharis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ūdenstīkliņš Šīs dzimtas suga ("Hydrodictyon reticulatum"), kas veido maisveida cenobijus 40 cm garumā un garākus, kas sastāv no cilindruskām līdz 1 cm garām šūnām, dažreiz masveidā sastopami eitrofos ezeros.
botrīdija Šīs rindas dzimta ("Botrydiaceae").
hortenzijveida šizofragma šizofragmu suga ("Schizophragma hydrangeoides")
skabiozu pļavraibenis tauriņu kārtas pļavraibeņu suga ("Euphydryas aurinia"), Latvijā aizsargājama
pļavraibenis Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas 3 ģintis ("Euphydryas, Melitea, Mellicta"), tauriņu spārnu plētums - 25-50 mm, spārni parasti ar melnrūsganu tīklveida zīmējumu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
priežu stādu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda hieroglyphica"), kas sētajās un stādītajās kultūrās apgrauž jauno dzinumu skujas
priežu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda nemoralis", dažviet arī "Lyda nemoralis")
lielais ūdensmīlis ūdensmīļu suga ("Hydrous aterrimus"), dzīvo stāvošos, aizaugušos ūdeņos, ķermenis ovāls, 32-40 mm garš, viena no lielākajām Latvijas ūdensvabolēm
blīvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
griķenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
kriķis Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
līvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
sīvene Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
sīvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
sūričes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
sūriči Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
ūdenspipari Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga.
Klaida upe Lielbritānijā (_Clyde_), Skotijā, ietek Fērtofklaidā, garums - 170 km (kopā ar estuāru - 208 km), augštece Dienvidskotijas augstienē
Hydrobia stagnalis uzpūstās hidrobijas "Hydrobia ventrosa" nosaukuma sinonīms
mitriniece Vaboļu kārtas dīķvaboļu dzimtas ģints ("Hydrocus"), ko dažkārt iekļauj arī ūdensmīļu dzimtā.
spraugložņa Vaboļu kārtas dzimta ("Colydiidae"), \~1650 sugu, maz pētīta, Latvijā konstatētas 6 sugas, vaboļu ķermenis 1,3-7,5 mm garš, iegareni ovāls, saplacināts, satopamas gk. zem koku mizas, koksnē, dažas sugas - skudru pūžņos, kompostā, augsnē.
strautvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydraenidae"), >900 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, iegarens vai plati ovāls, dzīvo dažādos ūdeņos, arī peļķēs un sāļūdeņos.
dīķvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrochidae"), vaboļu ķermenis iegarens 2-4 mm garš, uz segspārniem 10 gareniskas punktu rindas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, Latvijā maz pētītas, konstatētas 4 sugas; mitriniece.
ūdensmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrophilidae"), pie kuras pieder galvenokārt sīkas vaboles, kas dzīvo ūdenī vai mitrās vietās uz zemes, arī svaigos mēslos; šīs dzimtas vaboles, >2200 sugu, Latvijā konstatētas >65 sugas.
pundurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scydmaenidae"), iegarenas 0,8-2 mm vaboles ar pūkainu virspusi, sastopamas zem trūdošiem augiem, sūnām, akmeņiem, skudru pūžņos, plēsīgas, pārtiek nokolembolām u. c. sīkiem kukaiņiem, >1600 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
krustziežu vairogblakts vairogblakšu suga ("Eurydema oleraceum")
baltgalvas vairoglape vairoglapju suga ("Hydrocotyle leucocephala")
parastā vairoglape vairoglapju suga ("Hydrocotyle vulgaris"), Latvijā aizsargājama
limfogranuloma Venēriskā limfogranuloma - slimība, kuras izraisītājs ir "Chlamydia trachomatis": nedēļu pēc inficēšanās uz dzimumorgāniem veidojas primārafekts (pūslītis vai papula) vai arī attīstās uretrīts; vīriešiem pēc 2-4 nedēļām parasti izveidojas "bubo inguinalis" ar strutojošām fistulām; sievietēm iekaisums aptver audus ap maksti un taisno zarnu; bieži attīstās ģenitālā un anorektālā apvidus elefantiāze.
burātājs Vētrasputnveidīgo kārtas jūras putnu dzimta ("Hydrobatidae"), kas uz sauszemes sastopami tikai vairošanās laikā, ligzdo kolonijās neapdzīvotos jūru krastos un salās, 8 ģintis, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
hidori Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Chydoridae"), vēžiem 5-6 pāri krūškāju, otro taustekļu zari trīsposmaini, dzīvo gk. starp augiem, kā arī uz grunts vai tās tuvumā, retāk planktonā.
Corydalis fabacea vidējā cīrulīša "Corydalis intermedia" nosaukuma sinonīms
mazlēpe Viendīgļlapju klases lakstaugu dzimta ("Hydrocharitaceae"), 16 ģintis, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
vitlavija Viengadīgs "Hydrophyllaceae" dzimtas augs ar pelēkzaļām, robotām lapām un ziliem zvanveida ziediem.
hlamidomonas Zaļalģu klases volvoksu rindas hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Chlamydomonas"), kustīgas lodveida, olveida vai elipsveida vienšūnas aļģes; visās ūdenstilpēs, it īpaši piesārņotās, \~500 sugu, Latvijā \~50 sugu.
ūdenstīkliņš Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Hydrodictyaceae"), 4 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 18 sugu.
hlamidomonādes Zaļaļģu klases volvoksu rindas dzimta ("Chlamydomonadaceae"), mikroskopiskas vienšūnas aļģes, parasti ar 2 vai 4 vicām šūnas priekšgalā.
hidrozoji Zarndobumaiņu klase ("Hydrozoa"), kas parasti vairojas pumpurojoties, vairākums dzīvo jūrās; šīs klases dzīvnieki.
hidra Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases apakšklases ("Hydrida"), vientuļi, pārvietoties spējīgi polipi, 30 sugu.
Tilāna zemesriekstene zemesrieksteņu ģints sēņu suga ("Hydnotrya tulasnei")
jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs.
ūdensērces Zirnekļu klases ērču kārtas grupa ("Hydrachnellae syn. Hydracarina"), kurai ir kopīga ekoloģiska īpatnība - piemērošanās dzīvei ūdenī, Latvijā konstatēts 20 dzimtu, \~140 sugu.
pangērce Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas divas dzimtas ("Eriophydidae" un "Phyllocoptidae"), raksturīgi divi kāju pāri, izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
Dienvidu Hidra zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā (latīņu "Hydrus", saīsinājums "Hyi"), Latvijā nav novērojams

Citās vārdnīcās nav šķirkļa yd.