Paplašinātā meklēšana
Meklējam zemnieks.
Atrasts vārdos (24):
- zemnieks:1
- ārzemnieks:1
- bezzemnieks:1
- citzemnieks:1
- dižzemnieks:1
- kopzemnieks:1
- kurzemnieks:1
- mazzemnieks:1
- mežzemnieks:1
- rītzemnieks:1
- sīkzemnieks:1
- tēvzemnieks:1
- vāczemnieks:1
- zemnieksieva:1
- brīvzemnieks:1
- iekšzemnieks:1
- jaunzemnieks:1
- lielzemnieks:1
- pirmzemnieks:1
- siltzemnieks:1
- svešzemnieks:1
- dzimtzemnieks:1
- dzimtszemnieks:1
- zemnieksaimniecība:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (64):
- jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks.
- ārgalietis Ārinieks, ārpagastnieks, ārzemnieks.
- hostis Ārzemnieks, ar ko Roma atradās kādā sakarā, atzīstot tā tiesības.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- eksterritoriāls Ārzemnieks, kas bauda neaizskaramības tiesības.
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu.
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- ārenieks Ārzemnieks, svešinieks.
- auslenders Ārzemnieks.
- svešatnieks Ārzemnieks.
- sobiņas atsevišķs tīruma gabals, kuru zemnieks atvēlēja savam dēlam linu audzēšanai; lini, kas audzēti šādā tīrumā.
- augšenieks Augšzemnieks.
- augšgalietis Augšzemnieks.
- augšļaudietis Augšzemnieks.
- augšpusietis Augšzemnieks.
- torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu).
- vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
- bobuļnīks bezzemnieks.
- boguļs bezzemnieks.
- savaļņi blakus esošie lauki, kurus zemnieks kā atalgojumu par darbu īrē no lielsaimnieka.
- brīvinieks Brīvs cilvēks; vaļinieks; brīvzemnieks.
- brīvzemniece Brīvzemnieks.
- brīvzemnieki Brīvzemnieks.
- laidnieks Brīvzemnieks.
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; arī ārzemnieks.
- danenieks Dāņas zemnieks.
- arats Darba zemnieks - lopkopis Mongolijā.
- zemnieķelis Dem. --> zemnieks.
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
- dzimtzemnieks Dzimtcilvēks; zemnieks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
- dzimtszemnieks Dzimtzemnieks.
- kolons Feodāli atkarīgs zemnieks agrajos viduslaikos Rietumeiropā.
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis.
- vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks.
- dehkans Irānā un Vidusāzijas zemēs - sākotnēji - zemes īpašnieks, feodālis, vēlāk - zemnieks.
- zemniekpuisis Jauns zemnieks.
- zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā.
- ārrobežnieks Kāds, kas dzīvo aiz robežas, ārzemnieks.
- bauers Lauksaimnieks; zemnieks.
- bauris Lauksaimnieks; zemnieks.
- leidenieks Leidinieks - zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā.
- brīvarkls Leimaņa brīvzemes arkls, t. i. zeme, ko valda brīvzemnieks.
- lielzemkopis Lielzemnieks, lielsaimnieks.
- burlaks Mazzemnieks, arī bezzemnieks, kas gāja peļņā.
- dāņenieks Rentnieks, dāņas zemnieks.
- villāns Sākumā laucinieks, zemnieks; feodālos laikos pusbrīvs zemnieks.
- colonus Sākumā zemnieks, vēlāk dzimtcilvēks.
- bisenieks Senāk brīvzemnieks, kam bija tiesības turēt ieročus (bisi), par ko bija jāpiegādā muižai zināms skaits medījumu.
- mazzemnieks Sīkzemnieks.
- pimburnieks Sīkzemnieks.
- soluonīts trūcīgs zemnieks.
- bumbuļnieks Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; vaļinieks; sīkzemnieks.
- grāmatnesis Vācu ordeņa laikā brīvzemnieks, kas jāšus nogādāja pastu no vienas pils uz otru; vēlāk pagasta ziņneša nosaukums.
- kroņinieks Valsts muižas zemnieks.
- cenzinieks Viduslaiku zemnieks, kas deva graudā vai maksāja naudā gruntsnomu (cenzs 2, činšs), činšinieks.
- vidzemietis Vidzemnieks.
- nogriezums Zeme, ko zemnieks zaudēja pēc 1861. g. reformas īstenošanas Krievijā par labu muižniekam, ja zemes gabals pārsniedza reformā noteikto normu.
- graudniecība Zemes iznomāšanas veids, kad zemnieks par nomāto zemi atdod īpašniekam daļu ražas.
- zemes urķis zemes kopējs, apstrādātājs, zemnieks.
- smerds Zemnieks Senkrievijā 9.-14. gs. (pirms apzīmējuma "zemnieks" ieviešanās); smirds.
- leidas vīrs zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā; leidinieks.
- sētinieks zemnieks, kas nomā muižas zemi un uzcēlis uz tās arī māju (sētu iekārtojis).
- servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas.
- verdzenieks Zvejnieks (zemnieks), kas ar vergu gatavo caurumu ledū.
zemnieks citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV