ašs
Lietojuma biežums :
ašs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | ašs | aši |
Ģen. | aša | ašu |
Dat. | ašam | ašiem |
Akuz. | ašu | ašus |
Lok. | ašā | ašos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
aša | ašas |
ašas | ašu |
ašai | ašām |
ašu | ašas |
ašā | ašās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | ašais | ašie |
Ģen. | ašā | ašo |
Dat. | ašajam | ašajiem |
Akuz. | ašo | ašos |
Lok. | ašajā | ašajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
ašā | ašās |
ašās | ašo |
ašajai | ašajām |
ašo | ašās |
ašajā | ašajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Ātrs, arī straujš, veikls.
PiemēriTu esi ašs, jauns zellis, Donij!
Piemēri
- Tu esi ašs, jauns zellis, Donij!
- Suņa skatiena pavadīts, dziednieks diezgan ašā solī riņķoja pa kabinetu.
- Mušas lidojums ir ašs un īss.
- Atskanēja aši soļi, un parādījās iznesīgs jauneklis ar skūtiem deniņiem, tērpies sarkanās, plandošās biksēs un baltā kreklā ar dzeltenzaļu vesti pa virsu.
- Redzi, vecmāmiņa ir ļoti aša adītāja.
Saistītās nozīmesfikss, naujš, mudīgs, straujš, zibsnīgs, zibenīgs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
fikss1 — Ātrs.
naujš2 — Straujš.
mudīgs1 — Ātrs; arī veikls.
straujš1 — Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; arī ātrs (1).
zibsnīgs2 — Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
zibenīgs3 — Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
zibeņātrs1 — Zibensātrs.
zibensātrs1 — Ļoti ātrs.
žigls1 — Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
ātrs1 — Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī.
knašs1 — Ātrs, straujš; arī veikls.
Aptuvenie sinonīmi
apsitīgs1 — Izveicīgs, veikls, manīgs.
apsviedīgs1 — Ātrs, veikls; izdarīgs.
ātrīgs1 — Tāds, kas savā rīcībā, darbībā ir veikls, ātrs, straujš.
fikss2 — Izdarīgs, veikls.
gaitīgs1 — Tāds, kam ir ātra, veikla gaita; raits.
izdarīgs1 — Veikls, darbīgs, aktīvs (par cilvēku).
izvedīgs1 — Izveicīgs.
izveicīgs1 — Tāds (cilvēks), kas ir veikls; tāds (cilvēks), kas ātri, veicīgi strādā.
manīgs3 — Tāds, kas ir veikls (par cilvēkiem), tāds, kas ātri, veicīgi ko dara; izveicīgs.
nadzīgs1 — Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls.
naigs1 — Ātrs, straujš, arī veikls, darbīgs.
naiks2 — Ātrs, veikls.
nasks1 — Čakls, izdarīgs, arī ātrs.
skubīgs1 — Steidzīgs.
steidzīgs1 — Tāds, kas steidzas (1).
veicīgs1 — Tāds, kas kustas, darbojas ātri, veikli, bez kavēšanās.
veiklīgs1 — Veikls.
veikls1 — Tāds, kas kustas ātri un precīzi (par cilvēkiem); tāds, kas ātri, precīzi un prasmīgi strādā, darbojas.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Pazīme (adj) ↔ Veids (adv): aši1 — Ātri, arī strauji, veikli.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit