aistētisks
Lietojuma biežums :
aistētisks īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | aistētisks | aistētiski |
| Ģen. | aistētiska | aistētisku |
| Dat. | aistētiskam | aistētiskiem |
| Akuz. | aistētisku | aistētiskus |
| Lok. | aistētiskā | aistētiskos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| aistētiska | aistētiskas |
| aistētiskas | aistētisku |
| aistētiskai | aistētiskām |
| aistētisku | aistētiskas |
| aistētiskā | aistētiskās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | aistētiskais | aistētiskie |
| Ģen. | aistētiskā | aistētisko |
| Dat. | aistētiskajam | aistētiskajiem |
| Akuz. | aistētisko | aistētiskos |
| Lok. | aistētiskajā | aistētiskajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| aistētiskā | aistētiskās |
| aistētiskās | aistētisko |
| aistētiskajai | aistētiskajām |
| aistētisko | aistētiskās |
| aistētiskajā | aistētiskajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Daiļš, skaists, daiļuma pilns; estētisks.
Avoti: SV58
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šepat Kaļķu ielas 24. numura otrajā stāvā, kur bija RMN modeļu demonstrācijas zāle un kur patlaban visriņķī dažnedažādu ēstuvju un pabiezu klubiņu ētiski aistētiski fainomeni.
- Bet, no otras puses, viņu aistētiskā un filozofiskā ievirze, cieši saskaroties ar citām kultūrām viņu garīgās dzīves veidošanās laikā, ir pārāk vispasaulīga, lai tie pieņemtu bez iebildumiem tipisko trimdinieku mentalitāti.
- Daļēji pievienojoties Jāņa Rudzīša atziņai, ka „ ne aistētiskais, bet filoloģiskais, socioloģiskais, reliģiskais viedoklis ir tas, ar ko tuvoties šiem pieminekļiem [t.i., tekstiem – P.D.], pētījums tomēr oponē literatūrvēsturnieka vērtējumam, kas tiecas reducēt agrīno latviešu literatūras gadsimtu nozīmi un apšauba literārā procesa interpretāciju eiropeiskā kontekstā.
- - O.S.).."(48,266); viņa ir bijusi viena no talantīgākajām Dž. Greivsa radošās rakstniecības studijas audzēknēm, par savām grāmatām ieguvusi divas balvas - J. Jaunsudrabiņa pirmo prozas balvu par " Vēja stabulēm" un trimdas Kultūras fonda godalgu par " Neapsolītajām zemēm"; viņa vienīgā pārstāv moderno latviešu prozu Britu Enciklopēdijā; " viņa daudzējādā ziņā ir savas literārās paaudzes priekšplānā, mūsu literatūrā ienāk jaunas aistētiskas un filozofiskas ievirzes, kas izkristalizējas caur kara, okupācijas un trimdas pieredzēm, līdz ar to nonākot ciešā saskarē ar citām kultūrām un sveštautu literāriem strāvojumiem."
- Viņas zentimentālie panti “ Daugavā” gan tika bargi nokritizēti: “ Formā Vaira Vilks nevarīga, pašā pirmā dzejolī trešā pantā ir metriska kļūda, virkne dzejoļu domātas kā trioletas, bet par tādām šos dzejoļus nevar atzīt ne pēc ārējās, ne iekšējās formas, apdzejodama mīlestību, viņa nav neko pateikusi tādu, kas daudz labākā veidā nebūtu atrodams citu latviešu liriķu dzejā, nenāk ne prātā moralizēt, bet ja “ Gliemežvākā” mīlestības jūtas izpaužas vienīgi ilgās pēc skūpstiem, apkampieniem, glāstiem, ja vienā dzejolī ir pat šāda rinda “ Bet es esmu tā kā senāk viena, nav, kas silda, kam l a i z ī d a v e ļ a čaukst”, ja šie seksuālie motīvi 60 lapaspusēs atkārtojas atkal un atkal, tad galu galā tas nav aistētiski, tās ir pārāk intīmas lietas.”