aizķēpāt

Lietojuma biežums :

aizķēpāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

Locīšana

1.Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.

2.apvidvārds Lēnām aiziet pa dubļiem.

Avoti: MLVV

Korpusa piemēri