aizķīlēt
Lietojuma biežums :
aizķīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizķīlēju | aizķīlējam | aizķīlēju | aizķīlējām | aizķīlēšu | aizķīlēsim |
| 2. pers. | aizķīlē | aizķīlējat | aizķīlēji | aizķīlējāt | aizķīlēsi | aizķīlēsiet, aizķīlēsit |
| 3. pers. | aizķīlē | aizķīlēja | aizķīlēs | |||
Pavēles izteiksme: aizķīlē (vsk. 2. pers.), aizķīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizķīlējot (tag.), aizķīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizķīlētu
Vajadzības izteiksme: jāaizķīlē
Nostiprināt, iedzenot ķīli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ņem vecu rumbu , aizķīlē abus galus ar ķīļiem
- Pēc tam , kad tev ir no zagta kāda manta , ņem vecu rum bu un aizķīlē abus galus ar ķīļiem , un aiznes ceturtdienas vakarā pēc zagšanas uz avotu un saki
- Ja kritušu lopu atkritu mus jeb citas līdzīgas burvju vai raganu nešļavas atrod lopu barībā , tad to vajaga ielikt ozola ratu rumbā , aizķīlēt rumbu no abiem galiem cieti un iemest tādā ūdenī , kas nekad neizkalst
- Princis atteic, ka ar to viņas purnu aizķīlēšot, lai tā tik aplam nerijot.