aizķert
Lietojuma biežums :
aizķert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Satvert, saņemt (aiz gala, malas, stūra).
2.Satvert (ko) ar asu, agru priekšmetu.
3.Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
3.1.sarunvaloda; lieto: reti Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
3.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
4.sarunvaloda Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
Stabili vārdu savienojumiAizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri