aizķerties
Lietojuma biežums :
aizķerties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Tikt pēkšņi traucētam kustībā; aizmesties, arī aizkabināties; nokļūt (aiz kā).
1.1.Virzoties tikt apturētam; ieķerties (kur).
1.2.pārnestā nozīmē Par vēju, mākoņiem u. tml.
1.3.pārnestā nozīmē Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) — par skatienu.
2.Tikt kavētam (sākt, turpināt kādu pasākumu); aizkavēties.
2.1.Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
3.Tikt uztvertam, palikt, saglabāties (apziņā, atmiņā u. tml.).
4.parasti formā: trešā persona Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
4.1.Gadīties kļūmei, likstai; notikt negadījumam.
4.2.Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri