aizšļākt
Lietojuma biežums :
aizšļākt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Šļākt prom; šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Šļācoties aizplūst; šļācoties aizplūst (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri