aizšņorēt

Lietojuma biežums :

aizšņorēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

Locīšana

1.Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.

1.1.Aizsaitēt (apavus).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri