aizšvirkstēt
Lietojuma biežums :
aizšvirkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizšvirkstu | aizšvirkstam | aizšvirkstēju | aizšvirkstējām | aizšvirkstēšu | aizšvirkstēsim |
| 2. pers. | aizšvirksti | aizšvirkstat | aizšvirkstēji | aizšvirkstējāt | aizšvirkstēsi | aizšvirkstēsiet, aizšvirkstēsit |
| 3. pers. | aizšvirkst | aizšvirkstēja | aizšvirkstēs | |||
Pavēles izteiksme: aizšvirksti (vsk. 2. pers.), aizšvirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizšvirkstot (tag.), aizšvirkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizšvirkstētu
Vajadzības izteiksme: jāaizšvirkst
Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai gan laukā jau ir oktobris, garām aizšvirkst kāda vientuļa spāre un aizplīvo dzeltens taurenis.
- Brēmans, slēpdams to pat no sevis, bija instinktīvi sakustējies nopakaļ Lavīzes mucienam ārā, izbijies, ka viņa aizšvirkstēs prom, nevis vien ārā pa durvīm, bēgot no nesaskaņas starp viena gribu un darīšanu un otra negribu un nedarīšanu, bet aizbēgs mūža bēdzienā, ka Lavīze viņu pametīs kā mājlopu, kurš no neaprūpes nomirs badā.
- Nogrimst dzelmē piepūstie vārdi, Aizšvirkst vārdi kā sērkoka sērs,
- Ja mēs skatāmies uz neuzticību valstī, valsts ietekmējamību no populistiskiem uzstādījumiem, kas diezgan ātri " uzšvirkst", tad atkal " aizšvirkst", bet ietekme ir palikusi, tad Latvijā tas tiešām ir jūtams vairāk nekā dažās citās valstīs.
- Tad, tikko skarot ūdens virsmu, pār dīķi aizšvirkstēja spāre...