aizbangot
aizbangot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
1.1.transitīvs Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) — par viļņiem, bangām.
Avoti: LLVV