aizbilstamais

Lietojuma biežums :

aizbilstamais lietvārda nozīmē; divdabis ar noteikto galotni vīriešu dzimtē; formā: lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis (-ams, -ama, -āms, -āma)

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	aizbilstamais	aizbilstamie
Ģen.	aizbilstamā	aizbilstamo
Dat.	aizbilstamajam	aizbilstamajiem
Akuz.	aizbilstamo	aizbilstamos
Lok.	aizbilstamajā	aizbilstamajos

aizbilstamā lietvārda nozīmē; divdabis ar noteikto galotni sieviešu dzimtē; formā: lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis (-ams, -ama, -āms, -āma)

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	aizbilstamā	aizbilstamās
Ģen.	aizbilstamās	aizbilstamo
Dat.	aizbilstamajai	aizbilstamajām
Akuz.	aizbilstamo	aizbilstamās
Lok.	aizbilstamajā	aizbilstamajās

1.joma: jurisprudence Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība₁.

2.Cilvēks, par kuru aizbilst.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri