aizcirst

Lietojuma biežums :

aizcirst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).

2.Strauji, ar sparu aizvērt.

3.Spēji pārtraukt (piemēram, elpu).

4.lieto: pareti Strauji aizlikt, aizgrūst (kam priekšā).

4.1.apvidvārds Cērtot izveidot šķērsli.

4.2.apvidvārds Aizsprostot ceļu.

5.apvidvārds Dusmīgi runāt.

6.apvidvārds Ātri, strauji aiziet; aizsteigties.

Avoti: LLVV, ME, ViV

Korpusa piemēri