aizgūt
Lietojuma biežums :
aizgūt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
Saistītās nozīmespārņemt, pārņemt, paņemt.
Stabili vārdu savienojumiAizgūts vārds.
2.apvidvārds Saraust, sagrābt.
5.apvidvārds Sāpīgi aiztikt gandrīz sadzijušu brūci.
Avoti: LLVV, MLVV, ME, EH
Korpusa piemēri