aizgrūt
Lietojuma biežums :
aizgrūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Grūt ciet; aizbrukt, aizbirt.
2.Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri