aizirt | Tēzaurs

aizirt¹

Lietojuma biežums :

aizirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Irot, airējot aizvirzīt.

1.1.nepabeigtas darbības nozīme Irt prom; irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizairēt.

1.2.intransitīvs Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizirties.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri