aizkļūt
Lietojuma biežums :
aizkļūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.); nokļūt.
1.1.Pārvietojoties nonākt (kur noteiktā nolūkā).
1.2.Aizvirzīties (kādam priekšā).
2.Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri