aizkalst
Lietojuma biežums :
aizkalst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Sākt kalst (par augiem, to daļām); panīkt sausuma dēļ.
2.Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
2.1.Kļūt par daudz sausam, zaudēt mitrumu.
3.apvidvārds Aiztrūkt — pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
Avoti: LLVV, KnG
Korpusa piemēri