aizkaut
Lietojuma biežums :
aizkaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Iesākt kaušanu, bet nepabeigt.
2.apvidvārds Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājdzīvnieku pirms nobeigšanās).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri