aizkavēt
Lietojuma biežums :
aizkavēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, ka (kas) nenotiek, nenorisinās paredzētajā laikā.
2.Traucēt, kavēt (kādu laiku).
2.1.Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
3.Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
Stabili vārdu savienojumiAizkavētā piegāde.
Avoti: LLVV, MLVV, D3
Korpusa piemēri