aizklaudzēt
Lietojuma biežums :
aizklaudzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizklaudzu | aizklaudzam | aizklaudzēju | aizklaudzējām | aizklaudzēšu | aizklaudzēsim |
| 2. pers. | aizklaudzi | aizklaudzat | aizklaudzēji | aizklaudzējāt | aizklaudzēsi | aizklaudzēsiet, aizklaudzēsit |
| 3. pers. | aizklaudz | aizklaudzēja | aizklaudzēs | |||
Pavēles izteiksme: aizklaudzi (vsk. 2. pers.), aizklaudziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizklaudzot (tag.), aizklaudzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizklaudzētu
Vajadzības izteiksme: jāaizklaudz
1.Klaudzot attālināties.
2.Klaudzot aizvērties, aizdarīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa soļi aizklaudzēja uz izeju, bet tērzētājas nerimās, tikai oficiālais tonis vairs nebija vajadzīgs.
- Un no ielas to nevarēja saskatīt, bet kovārnis no saviem augstumiem gan redzēja gluži labi, ka visas šīs tirādes vaininiece, melni ģērbusies sieviete, stalta un iznesīga, taču pēc skata jau stipri gados, patiešām stāvēja vien nepilna sprīža attālumā no sava lādētāja – piekļāvusies koka vārtiem no pretējās puses, un turpat aiz vārtiem, mazliet iesāņus, rindā sastājušies, mēmi stāvēja četri kalpi, šķiet, tā vien gaidīdami kundzes pavēli atstumt milzīgās dzelzs bultas un atdarīt vērtnes, taču kundze pagaidām nedeva viņiem nekādu zīmi, viņa stāvēja, piespiedusies pie ozola vārtiem, un tikai dzīslaina roka ar dažiem dimanta gredzeniem spieda pie mutes nēzdogu, neatstumjot nost melno plīvuru, kas sedza seju, un plīvurs bija žēlsirdīgs, tas slēpa vecumu, grumbas, muti, kas raustījās mēmās elsās un bez skaņas norītās raudās, un vienīgais, ko redzēja mājas kalpi, bija melns stāvs ar tik tikko drebošiem pleciem un balta roka ar mutautu, kamēr otra nez ko turēja, sažņaugusi bezgalīgajās brunču ielocēs, un tie četri mājas kalpi stāvēja taisni kā stīgas, valgām nopērtu suņu acīm, un gluži kā suņi skatījās uz savu saimnieci, gaidīdami žēlsirdīgu mājienu atvērt vārtus, taču viņu kundze šo pavēli kā nedeva, tā nedeva, un tikai tad, kad viņā vārtu pusē noklusa lamas un klaigāšana, kad nošķiebtie papēži beidzot nevienmērīgi aizklaudzēja pa bruģi prom, viņi saprata,
- Nakts melnumā aizklaudz steidzīgi augstpapēžu klikšķi
- Garām regulāri aizklaudz rati ar tūristiem, kuriem slinkums iet pašiem - uz šo objektu var tikt arī ar zirgu palīdzību.
- Tām aizklaudzot, viņa aiziet ne vien no sava vīra, bet arī prom no sava līdzšinējā " es", lai tur, ārā, satiktu un iepazītu sevi no jauna.