aizkleķēt

Lietojuma biežums :

aizkleķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

Locīšana

1.Kleķējot aiztaisīt ciet (caurumu, spraugu).

1.1.nepabeigtas darbības nozīme Kleķēt ciet.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri