aizkorķēt

Lietojuma biežums :

aizkorķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Aiztaisīt ar korķi.

1.1.nepabeigtas darbības nozīme Korķēt ciet.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri