aizkvēpt
Lietojuma biežums :
aizkvēpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Pārklājoties ar kvēpiem vai sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
1.1.Piesūkties, pārklāties (ar dūmiem, kvēpiem, arī putekļiem).
1.2.Daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri