aizlēkt
Lietojuma biežums :
aizlēkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Lecot attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Lēkt prom; lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
2.Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
3.apvidvārds Aizskriet, aizsteigties.
Avoti: LLVV, MalV
Korpusa piemēri