aizlīkumot
Lietojuma biežums :
aizlīkumot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
2.parasti formā: trešā persona Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri