aizlūgt
Lietojuma biežums :
aizlūgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; joma: reliģija
Locīšana
1.Noturēt aizlūgumu; lūgt dievu (par kādu, par ko).
2.apvidvārds Lūgt kur doties, ielūgt.
3.apvidvārds Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu.
4.apvidvārds Lūgt pārvietot uz citu vietu.
Avoti: LLVV, ME, EH
Korpusa piemēri