aizlakot

Lietojuma biežums :

aizlakot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt.

1.1.nepabeigtas darbības nozīme Lakot ciet.

Avoti: LLVV, MLVV

Korpusa piemēri