aizmizot
Lietojuma biežums :
aizmizot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Iesākt mizot, bet nepabeigt; daļēji nomizot.
1.1.Daļēji nomizot (baļķus, kārtis, celmus u. tml.).
1.2.Ievainot, atplēšot mizu (kokiem).
2.apvidvārds Ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri