aiznirt
Lietojuma biežums :
aiznirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: reti
Locīšana
1.Nirstot attālināties; nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
2.Grimstot, virzoties uz leju, nokļūt (aiz kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri