aizplombēt
Lietojuma biežums :
aizplombēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
aizblombēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
Locīšana
1.Aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Plombēt ciet.
2.joma: medicīna Piepildīt ar plombu (dobumu zobā); plombējot izlabot (zobu).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri