aizpogāties
Lietojuma biežums :
aizpogāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizpogājos | aizpogājamies | aizpogājos | aizpogājāmies | aizpogāšos | aizpogāsimies |
| 2. pers. | aizpogājies | aizpogājaties | aizpogājies | aizpogājāties | aizpogāsies | aizpogāsieties, aizpogāsities |
| 3. pers. | aizpogājas | aizpogājās | aizpogāsies | |||
Pavēles izteiksme: aizpogājies (vsk. 2. pers.), aizpogājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizpogājoties (tag.), aizpogāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizpogātos
Vajadzības izteiksme: jāaizpogājas
Aizpogāt sev (apģērbu, pogas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Aizpogāsimies līdz zodam, citādi tas vējš mūs izsaldēs līdz kauliem!
- — es čukstēju caur zobiem un aizpogājies, pat piedurknes atlocījis, devos dārzā.
- Artūrs pamāja, vērodams, kā viņa pieceļas, kā sakārto blūzītes malas, bet neaizpogājas.
- Rūdolfs prasīja viņam, ko šis atkal esot sastrādājis, — kaķis aizpogājās līdz pašam zodam, un abi skatījās grīdā.
- Indijā par karstu, lai tā aizpogātos līdz pēdējai vīlei.