aizprātoties
Lietojuma biežums :
aizprātoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizprātojos | aizprātojamies | aizprātojos | aizprātojāmies | aizprātošos | aizprātosimies |
| 2. pers. | aizprātojies | aizprātojaties | aizprātojies | aizprātojāties | aizprātosies | aizprātosieties, aizprātosities |
| 3. pers. | aizprātojas | aizprātojās | aizprātosies | |||
Pavēles izteiksme: aizprātojies (vsk. 2. pers.), aizprātojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizprātojoties (tag.), aizprātošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizprātotos
Vajadzības izteiksme: jāaizprātojas
1.Prātojot aizmirsties; aizmaldīties domās.
2.Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažs jau agrāk bija aizprātojies, vai nebūtu jāmet miers cilvēku pamestās pārtikas meklējumiem un nevajadzētu pievērsties medībām.
- — aizprātojās Kviecējs.
- Ja jau biju tā aizprātojies, ka neatšķīru esošo brīdi no kāda pagātnes apcerējuma, tāpat, vienkārši tāpēc, ka te nav nekā cita, ko darīt, metas krēsla, drīz arī redzēt neko nevarēs, jā, tas ir gluži ticams, ka līdzšinējai dzīvei pārējos cilvēkus esmu vienkārši piedomājis.
- Tāpat viņš aizprātojās, vai Jons Motiejus savus dvīņus – Kazimieru un saldo Uršuli – arī uzskata par sastrādātām muļķībām, bet atziņa, ka nē, ka pie Norvaišām viss notiek citādi, labāk, skaistāk un cildenāk un ka viņš pats ir radījums no citas pasaules, kuram nemūžam nebūs lemts pārkāpt neredzamo slieksni, kas viņus nošķir, atkal kā smags, kaklā uzkārts akmens ievilka Joneli pašmāju slīkšņā, kas oda pēc sutinātiem kāpostiem.
- Aizprātojusies par vispārīgām tēmām, es aizmirsu uzstādīt dekorācijas, kas ir visnotaļ svarīgi tādā vēstījumā kā šis.