aizpurkšķināt
Lietojuma biežums :
aizpurkšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizpurkšķinu | aizpurkšķinām | aizpurkšķināju | aizpurkšķinājām | aizpurkšķināšu | aizpurkšķināsim |
| 2. pers. | aizpurkšķini | aizpurkšķināt | aizpurkšķināji | aizpurkšķinājāt | aizpurkšķināsi | aizpurkšķināsiet, aizpurkšķināsit |
| 3. pers. | aizpurkšķina | aizpurkšķināja | aizpurkšķinās | |||
Pavēles izteiksme: aizpurkšķini (vsk. 2. pers.), aizpurkšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizpurkšķinot (tag.), aizpurkšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizpurkšķinātu
Vajadzības izteiksme: jāaizpurkšķina
Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- nu labi, labi - var jau būt ka arī pensionāriem, kas reiz pa reizei grib līdz savam mazdārziņiem aizpurkšķināt : ) bet tādā gadījumā tam jābūt vienam baigi sparīgam pensionāram.
- Savas miega fāzes taču var pielāgot, lai traktors aizpurkšķina drīz pēc kārtīgas iemigšanas dziļā miegā ( miegs pirms pusnakts ir svētīgs) vai neiet gulēt, kamēr nav aizpurkšķinājis ( tikai nav zināms, vai jau 4:50 strādnieki neblietēs šķembas un negrabinās pa asfaltu savus agregātus).
- Pa sava man tas atgādināja pasācienu pirms pāris gadiem, tad salīdzinoši jaunies apaļacu Subars uz Brīvībenes krustā ar veco " šķībaci"(kantainajiem lukturiem) sadomāja paskrieties, rezultāts bija tāds ka " apaļacis" salauza kārbu, palika krusta vidū un laikam beigās tik ar 3 robu lēni aizpurkšķināja prom.
- Iedegoties zaļajam signālam, artists ielec auto, no kura atskan skaļi sievietes smiekli, un mašīna aizpurkšķina Vecrīgas virzienā.