aizputeņot

Lietojuma biežums :

aizputeņot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	aizputeņoju	aizputeņojam	aizputeņoju	aizputeņojām	aizputeņošu	aizputeņosim
2. pers.	aizputeņo	aizputeņojat	aizputeņoji	aizputeņojāt	aizputeņosi	aizputeņosiet, aizputeņosit
3. pers.	aizputeņo	aizputeņoja	aizputeņos

1.transitīvs Puteņojot aizklāt, aizsegt; aizputināt.

2.intransitīvs Puteņojot attālināties.

2.1.pārnestā nozīmē Ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	aizputeņoju	aizputeņojam	aizputeņoju	aizputeņojām	aizputeņošu	aizputeņosim
2. pers.	aizputeņo	aizputeņojat	aizputeņoji	aizputeņojāt	aizputeņosi	aizputeņosiet, aizputeņosit
3. pers.	aizputeņo		aizputeņoja		aizputeņos