aizraustīt
Lietojuma biežums :
aizraustīt apvidvārds
1.Vaļīgi aizšūt (sadiegt).
2.Nogādāt, vairākkārt raustot, raujot.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kārlis vēlējās sērot, stāvot pie naksnīgā loga, taču žēlums slīdēja projām, vējš, kurš klaudzēja rūtīs, aizraustīja skumīgumu tālāk.
- Vīrs ar gaišu galvu , dzelzs pakaļu Knuts Skujenieks teic uzticība tikums es zinu tā ir lāsts bērzs aizraustītām saknēm un tomēr nenogāzts pat kokam gribas lidot kad viņu diedzēt liek bet visiem vieglu spārnu šai saulē nepietiek no vēja nama sienas no kraukļa spārniem jumts es dzīvoju ik dienas no zemes neizstumts un nav kas mani tirdī pie sāniem līpot klāt es varu savu sirdi kā krāsni kurināt tā paliks vēl un plēnēs bet rokai mūžs ir īss no sliekšņa mani mēness ved taisni debesīs no tūkstoš muļķībām celts mans nams melns ūdens raugās vaicādams es sēžu un neatbildu es azotē putnu sildu viņš ir jau pa pusei pavēries viņš tūdaļ uz siekstas sēdīsies un ūdens zilgani lāsosies un ugunī acis krāsosies bet nē vēl tas man ir azotē to brūno ķirzaku kas saulē sildās sauc cerība tā rokās nedodas un nepiepildās višapkārt žvaigžneš laištāš mirdz m. ēnešš žvērojot dēļ tavaš mīlaš škaištāš eš gatavš džīvi dot jel klaušieš šerenādi no manaš džilaš krūtš man šavaš aciš rādi šev manu širdi plūč tev štīgoju eš kokleš pēč teviš tvīkšt manš garš kaut neštandarta žokliš bet dvēslē pavašarš nav ko slieties diža stājā nav ko lepnus vārdus dvest jo tāpat nemaz nav viegli ikdienišķi galvu nest neraudāt par to kas bijis nebīties par to kas rīt tikai saudzīgi un droši savu vagu taisnu dzīt es būšu parka par solu kad sniegi nokusīs es būšu parka par solu kad sodrējains lietus līs es būšu parka par solu kad pumpuri atplīsīs es būšu