aizrestot
Lietojuma biežums :
aizrestot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)
Locīšana
Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri