aizriebt

Lietojuma biežums :

aizriebt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: saliktie laiki

Locīšana

Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri