aizrunāt
Lietojuma biežums :
aizrunāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pārspēt runāšanā.
2.Runāt, teikt, bilst (ko) kāda labā.
3.Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
4.Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai); izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri