aizsērēt
Lietojuma biežums :
aizsērēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem).
2.Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
Saistītās nozīmes
3.apvidvārds Apsūbēt (par stiklu).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri