aizslampāt
Lietojuma biežums :
aizslampāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvs
Locīšana
1.Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot aiziet.
2.apvidvārds Aiziet (kaut kur) bez īsta iemesla.
Avoti: LLVV, KnG
Korpusa piemēri