aizslaukt
Lietojuma biežums :
aizslaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Slaucot aiztecināt (pienu aiz kā, kam garām).
2.Iesākt slaukt, bet nepabeigt.
3.apvidvārds Slaucot (rindā piesietas govis), aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri