aizsliet
Lietojuma biežums :
aizsliet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizslienu, aizsleju | aizslienam, aizslejam | aizslēju | aizslējām | aizsliešu | aizsliesim |
| 2. pers. | aizslien, aizslej | aizslienat, aizslejat | aizslēji | aizslējāt | aizsliesi | aizsliesiet, aizsliesit |
| 3. pers. | aizslien, aizslej | aizslēja | aizslies | |||
Pavēles izteiksme: aizslien, aizslej (vsk. 2. pers.), aizslieniet, aizslejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizslienot, aizslejot (tag.), aizsliešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizslietu
Vajadzības izteiksme: jāaizslien, jāaizslej
1.Piesliet (ko kam priekšā).
2.Piesliet (aiz kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Fotoradarus aizslēja ar personīgajiem auto, smērēja ar krāsu, apmētāja ar kefīru.
- Beigu beigās abi meistari sasēja kaut ko līdzīgu plostam un aizslēja priekšā dobumam
- Turklāt sienu apšuva ar vertikālu koku aizsleju , vizualizē M
- Tā vienkārši aizslieta ar skārdu
- Aplūkojot vienu no tiem, veidojas priekšstats, ka astronauts vienā mirklī pārlec pāri pats savai ēnai, bet otrā redzams, kā mēnesgājējs aizslējis krustveida zīmi kameras objektīvā, proti, tā, it kā būtu iebraucis iekšā tieši fotoaparātā, nokļūstot starp objektīvu un fotofilmiņu.