aizsmaržot
Lietojuma biežums :
aizsmaržot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsmaržoju | aizsmaržojam | aizsmaržoju | aizsmaržojām | aizsmaržošu | aizsmaržosim |
| 2. pers. | aizsmaržo | aizsmaržojat | aizsmaržoji | aizsmaržojāt | aizsmaržosi | aizsmaržosiet, aizsmaržosit |
| 3. pers. | aizsmaržo | aizsmaržoja | aizsmaržos | |||
Pavēles izteiksme: aizsmaržo (vsk. 2. pers.), aizsmaržojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsmaržojot (tag.), aizsmaržošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsmaržotu
Vajadzības izteiksme: jāaizsmaržo
1.poētiska stilistiskā nokrāsa Beigt ziedēt un smaržot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un pēc ķiplokiem aizsmaržoja...
- Pirmā simfonija mi minorā 1913 Aizsmaržoja baltās ievas 1915 Solodziesma ar K. Skalbes vārdiem
- vīnogu zilas acis spēlē paslēpes ar manu karmīnsarkano smaidu augstspriegums sajūtās vienvirziena ceļš uz pamestību pielūgt visus pasaules dievus un nebaidīties raudāt es pielūdzu laiku ar apdzēstu vaidu tu aizmiedz smaidot tās zvaigznes tās pašas viltotās zvaigznes un aizliegums manī spēlē dambreti ar kārdinājumu ar melnajiem baltais burzās pēc pieskārieniem lūpās plaukst leduspuķes saldas mirušie vaidu ziedi no ausu gliemežnīcām līdz potītēm aizsmaržo un atpakaļ arī vīnogu zilās acis pievilina ar maigumu skābenu šķaidītu pārāk lētā vīnā es lūstu tavos tik pazīstamajos pirkstos viltoti maigos manai dvēselei apkārt raustītas līnijas viņš izgriež to uzmēra savām papīra lellēm ar tukšu vidu par lielu neder
- Kreimenes aizsmaržos nepamanītas un ceriņi aizliesmos aiz aizvilktiem aizkariem.
- Un, ja nu ne tikai smaržo, bet aizsmaržo līdz Maizīša kunga kantorim?!