aizspert
Lietojuma biežums :
aizspert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar spērienu attālināt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Spert prom; ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
2.Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst.
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Spert ciet.
3.lieto: pareti Sperot soli, aizlikt (kāju kam priekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri