aizspriesties
Lietojuma biežums :
aizspriesties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizspriežos | aizspriežamies | aizspriedos | aizspriedāmies | aizspriedīšos | aizspriedīsimies |
2. pers. | aizspriedies | aizspriežaties | aizspriedies | aizspriedāties | aizspriedīsies | aizspriedīsieties, aizspriedīsities |
3. pers. | aizspriežas | aizspriedās | aizspriedīsies |
Pavēles izteiksme: aizspriedies (vsk. 2. pers.), aizspriedieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizspriežoties (tag.), aizspriedīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizspriestos
Vajadzības izteiksme: jāaizspriežas
1.Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iespriesties (parasti rīklē).
Stabili vārdu savienojumi
Stabili vārdu savienojumi
- Kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā — saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
2.parasti formā: trešā persona Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).
3.apvidvārds Aizkavēties, neierasties laikā.
Avoti: LLVV, MiV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- tāpēc viņš iztapsēja visu baznīcu ar melnu audeklu un uzbūvēja viņai milzīgu castrum doloris, un arī to apkārstīja melnām, skumjām drapērijām, un tās drapērijas turēja briesmīgas, baltas, dejojošas ģiltenes, kam galvā bija kunigaišu kroņi, bet sveces Svētā Ercenģeļa Miķeļa baznīcā tolaik ij dienu, ij nakti dega simtiem, kur nu simtiem - tūkstošiem, un ekzekvijas tika dziedātas bez apstājas, un šīs greznās nāves karaliste vidū viņš tai uzcēla brīnišķīgu melna un balta marmora pieminekli, ko bija pasūtījis pie karaļa servitoriem itāļiem un kas maksāja droši vien tikpat daudz, cik piecas vidēji lielas muižas, taču sērojošais Sapiega teica, ka cenai nav nozīmes; vistikumīgākajai, skaistākajai un lieliskākajai kunigaitijas sievietei viņš uzcelšot viņas cienīgu pieminekli; un izdaiļoja pieminekli ar nelaiķes dzimtas ģerboņiem, ar balta marmora Lilijām, un viņas pašas tēlu brīnišķīgi izkala no marmora gluži kā dzīvu, bet tagad tam tēlam lūgšanas skaitīja šis svešais vīrs, un tupēja, nometies tā priekšā ceļos, un šis svešinieks noteikti nebija Sapiega, jo Sapiega pats no kapa piecelties nevarēja, kur nu vēl piekukuļot vārtnieci, turklāt šis, lai arī jau pusmūžā, tomēr bija jaunāks, nekā būtu jābūt Sapiegam, ja tas vēl būtu dzīvs, taču tā viņa raudāšana tukšajā baznīcā Uršulei patiešām iedvesa šausmas, varbūt biedēja pat vēl vairāk nekā spoka žēlabas, jo šie neskanīgie šņuksti aizspriezdamies cēlās no krūtīm,
- Ja ēdot kumoss rīklē aizspriežas , tad kādam ir bijis žēl
- Mācītāja kungs , viņš stomījās un gribēja runāt pretim , mācītāja kungs bet nekā , vārdi aizspriedās rīklē un nenāca pāri par lūpām