aizsteberēt
Lietojuma biežums :
aizsteberēt 2. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvs
Locīšana
1.Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri