aizstellēt
Lietojuma biežums :
aizstellēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizstellēju | aizstellējam | aizstellēju | aizstellējām | aizstellēšu | aizstellēsim |
| 2. pers. | aizstellē | aizstellējat | aizstellēji | aizstellējāt | aizstellēsi | aizstellēsiet, aizstellēsit |
| 3. pers. | aizstellē | aizstellēja | aizstellēs | |||
Pavēles izteiksme: aizstellē (vsk. 2. pers.), aizstellējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizstellējot (tag.), aizstellēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizstellētu
Vajadzības izteiksme: jāaizstellē
1.Likt doties (kur, parasti kādā uzdevumā, pēc kā).
2.Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai Rozenberģis Jums vēl nau nekā aizstellējis; es viņam no šenes rakstīju, lai paskubinājas un atraksta, vai nevar te, Jelgavā, tos činauniekus pamudināt.
- Un kā tad man ar rakstīt, ka Tu tik turkus un šādus un tādus večus sūti, ku tad Tu dumo, cīņeigs kungs bratka; nez, ko Tu paša sacītu, kad Tev aizstellētu raganas un citas vecas meitas, liekas, man vajdzētu bēgt labi tāļi mežā, lai Tu man visus matus neizplūc.
- Vienīgais , kas bojā garastāvokli , ir atsevišķi īpaši aprobežoti klienti , kuri iedomājas , ka tie lielie stikla logi ar skatu uz Daugavu ir domāti , lai vini tur aizstellētu savas bleķa kastes priekšā
- Ikkatrs mācītājs tās dāvanas ar prieku saņems un mūsu baznīcas tiesas tās labprāt aizstellēs pie Irkutskas mācītāja Kosmaņa.
- Ļaužu skaits mūsu ciemā stipri vairojas un šinī gadā gandrīz tikpat daudz no jauna atnākuši, kā pērnajā gadā, jebšu vēl nemaz visi Lutera ticīgi uz mūsu ciemu netiek sūtīti, bet citi arīdzan citur aizstellēti.